Nekad nepadodies!

Priekšlaikus dzimušu bērnu uzvedības novērtēšana un analīze

 

1. Novērošanas pamatprincipi 

Attīstības diagnostikas mērķis ir lokalizēt kādā izsmalcināti daudzveidīgajā attīstības pakāpienā kādu noteiktu personu, pamatojoties uz viņa izturēšanās veidu. Tiek izrādīta interese ne tikai par kādas personas kvantitatīvajām un kvalitatīvajām pārmaiņām, bet arī tiek apskatīta šo pārmaiņu norise un ātrums [6.]. 

Bērnu neiroloģijas un psihomotorās attīstības jomās, veicot profilaktiskās apskates, ir svarīgi bez lieliem ieguldījumiem noteikt pēc iespējas mazāk nepareizi pozitīvas un iespējami mazāk nepareizi negatīvas atradnes [8.]. 

Atbilstoša un efektīva novērtēšana, un atbilstoša un efektīva terapija, kas bāzējas uz novērtēšanu, ir nepieciešama, lai: 

  • Konstatētu attīstības parametrus, kuriem nepieciešama terapija; 

  • Noteiktu terapijas prioritātes; 

  • Kontrolētu izmaiņas un progresu; 

  • Novērtētu iznākumu. 

Bērna psihomotorās attīstības novērtēšana sniedz ievērojamu daudzumu pamatinformācijas par bērnu. Tā identificē novirzes no normāla attīstības progresa, tāpēc ir iespējams visagrīnākajā laikā uzsākt atbilstošu terapiju. Normālas attīstības diapozons ir plašs, dažreiz ir nepieciešams novērot bērnu vēlreiz pēc kāda laika un dažādās apkārtējās vidēs pirms tiek noteikts slēdziens par attīstību [1.].  

 

2. Fizioloģiskās reakcijas 

Augļa kustības ir svarīgas gan normālai nervu sistēmas attīstībai, gan citu orgānu sistēmu attīstībai. Nepareizs kustīgums iespaido ne tikai normālo nervu šūnu bojāeju attīstības procesā un neirālo savienojumu attīstību, bet arī kaitē pareizai skeleta, locītavu, muskuļu un ādas attīstībai. Elpošanas kustības veicina plaušu attīstību, zīšana un rīšana – zarnu nobriešanu. Augļa kustību aktivitāte veicina arī sensomotorikas nobriešanu [9.]. Skat.2.1. attēlu.  

2.1. attēls. Spontāno vispārējo kustību (SVK) attīstība [4,10] 

Pirmos divus mēnešus pēc laikā piedzimšanas brīža cilvēka jaudzimušais demonstrē neirālo funkciju turpinājumu no pirmsdzimšanas uz pēcdzimšanas dzīvi [7., 9.]. 

Pēc dzimšanas pievienojas zināms daudzums jaunu funkciju. Skaidri izpaužas tādas vestibulārās atbildes kā vestibulookulārā reakcija un Moro reakcija. 

Pēc dzimšanas zīšana ir nepieciešama tikai situācijās, kad aprūpētājs nodrošina barības uzņemšanu. Meklēšanas reakcijai un zīšanai pakāpeniski veidojas aferentā kontrole, lai tās izpaustos bioloģiski adekvātās situācijās. 

Jaunums motorajā sniegumā ir no aktivitātes atkarīgā plaušu ventilācijas funkcija, kā arī elpceļu aizsargrefleksi – šķaudīšana un klepošana, un komunikācijas signāls - raudāšana [7.].  

Var novērot tādu lokomotoro aktivitāti kā primitīvais soļošanas reflekss, palmāro un plantāro tveršanu [2.]. 

 

3. Kustību kontrole un tonuss 

Priekšlaicīgi dzimušiem salīdzinot ar laikā dzimušiem, ir vispārēji zemāks gan pasīvais, gan aktīvais muskulatūras tonuss jeb muskuļu rezistence pret iestiepumu [3.]. 

Pirmajos mēnešos priekšlaicīgi dzimušam bērnam var novērot vairāk ekstenzijas un grūtības kustēties pret gravitāti nekā laikā dzimušam. 40 gestācijas nedēļu vecumā priekšlaicīgi dzimušajam ir tāds pats muskulatūras tonuss kā laikā dzimušajam, bet viņš nekad nesasniedz laikā dzimuša pilna apjoma fleksoru tonusu. Ekstenzoru tonusa dominance var parādīties kā kakla hiperekstenzijas tendence [3.]. 

Bērni, kuri ilgi mākslīgi ventilēti, dod palielinātu kakla hiperekstenziju, lāpstiņu elevāciju, plecu un augšējo ekstremitāšu retrakciju, rumpja lokveida izliekšanos un iegurņa joslas imobilitāti. 

Relatīvi liela galva un tās mugurējās daļas izvirzīšanās, un muskulatūras nepilnīga attīstība ir pamatā tipiskajai neiznēsāta bērna pozai: 

  • galva pagriezta pa labi vai kreisi, parasti arī hiperekstenzija kakla daļā, 

  • rokas 90˚ abdukcijā plecu un vieglā ekstenzijā elkoņu locītavās, 

  • gūžu locītavās viegla abdukcija un fleksija, fleksija ceļu locītavās. 

 Smaguma spēka iespaidā, kas iedarbojas vertikāli, zīdainis ir kā „ izplūdis” uz  

pamata. Tā iespaidā var veidoties asimetriska poza un galvas deformācija. 

Sakarā ar zemo fleksoru muskuļu tonusu ekstenzoru muskuļu tonuss nevar labi attīstīties, kā arī sekmīgi veidoties ekstenzoru un fleksoru muskuļu tonusa līdzsvars, kam ir nozīme, lai nodrošinātu galvas stāvokli viduslīnijā, tveršanu, roku bilaterālo darbību. Sekundāri, sakarā ar samazinātu orientāciju uz viduslīniju un samazinātām tveršanas prasmēm, tiek traucētas ķermeņa apzināšanās un izpētes prasmes [5.].  

 

4. Prechtl spontāno vispārējo kustību kvalitātes novērtēšanas metode 

Organisms, kas attīstās, katrā attīstības pakāpē adaptējas iekšējām un ārējām vajadzībām, tāpēc katra stadija ir jāpēta atbilstoši tās patiesajam stāvoklim, nevis salīdzinot ar vēlākām attīstības stadijām. Dažāda vecuma bērni jāaplūko, ņemot vērā to kvalitatīti dažādo nervu sistēmu, kas atšķiras pēc gan struktūras, gan funkcionālās darbības. Attīstošās nervu sistēmas vecumam specifiskās atšķirības rezultējas nervu audu vecuma specifiskos bojājumos. Klīniskais rezultāts ir vecumam specifiski simptomi un sindromi, kuriem nepieciešama vecumam atbilstošas diagnostiskās procedūras. Prechtl spontāno vispārējo kustību kvalitātes novērtēšanas metode veidota atbilstoši vecuma specifiskumam un ontoģenētiskās adaptācijas norisei [4.]. Skat.4.1. attēlu. 

4.1.attēls. SVK novērtēšanas metodes iekļaušanās ontoģenētiskās adaptācijas pamatkonceptā [4,2].  

Prenatālā vecumā un apmēram līdz 6 – 9 nedēļām pēc laikā dzimšanas spontānās vispārējās kustības tiek sauktas par staipīšanās kustībām. Tās ir kustības, kas ietver visu ķermeni. Kustības var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm vai ilgāk. To īpašā iezīme ir roku, kāju un rumpja kustību mainīgā secība. Tās pieaug un samazinās intensitātē, spēkā un ātrumā, un tām ir pakāpenisks sākums un beigas. Kāju un roku iztaisnošana un saliekšana pārklājas ar rotācijas kustībām, bieži radot izmaiņas kustības virzienā. Šīs papildus komponentes kustības padara plūstošas un elegantas, un rada iespaidu par kompleksumu un mainīgumu. 

Veseliem, priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem šis turpinājums ilgst līdz tam pašam postmenstruālajam vecumam kā laikā dzimušiem, tas ir, līdz priekšlaicīgi dzimušu bērnu koriģētam vecumam [7.]. 

 Sagatavoja:   Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Dr. Med. Zane Gaile 

Literatūras saraksts 

  1. Bastow, V., Clegg, M., Jones, M. (1993). Common assessment procedures. In P.M.Eckersley ed,  Elements of Paediatric Physiotherapy ( pp 297 – 322). London, Churchill Livingstone. 

  1. Bedford, S. M. (1993). The developing child. In P.M.Eckersley ed, Elements of Paediatric Physiotherapy (pp 35 – 60). London, Churchill Livingstone. 

  1. Dubowitz, L.M., Dubowitz, V., Mercuri, E. (1999).The Neurological Assessment of the Preterm and Full-term Newborn Infant. High Holborn, London, Cambridge University Press.   

  1. Einspieler, C., Prechtl, H.F.R., ... Cioni, G. (2004). Prechtl’s Method on the Qualitative Assessment of General Movements in Preterm, Term and Young Infants. London, Mac Keith Press. 

  1. Flugel, B., Siebenthed, K.V., Huber,E.(2001). Physiotherapeutische Integrative Entwicklungsförderung bei Frügeborenem. Z. Krankengymnastik ( KG), 3, 287-301. 

  1. Karch, D., Michaelis, R., ... Schlack, H.G. (1989) Normale und Gestörte Entwicklung: Kritische Aspekte zu Diagnostik und Therapie. Berlin, Heidelberg, Spring-Verlag. 

  1. Prechtl, H.F.R. (2001) Prenatal and Early Postnatal Development of Human Motor Behaviour. In A. F. Kalverboer & A. Gramsbergen (Eds.) Handbook of Brain and Behavior in Human Development ( pp 415 – 428). Great Britain, Kluwer Academic Publishers. 

  1. Spranger, J. (1988) Früherkennung und Verhütung von Behinderung im Kindesalter. Frankfurt/Main, Umwelt und Medizin Verlagsgesellschaft.  

  1. Touwen, B.C.L. (1993) Physische Entwicklung und Motorische Fertigkeiten. Handbuch der Kindheitsforschung (Seite 239 – 251). Neuwied, Luchterhand - Verlages. 

\ atpakaļ

Aizvērt

Autorizējies

Aizmirsu paroli!