ATKLĀTĀ VĒSTULE.

Aicinām ģimenes un citas nevalstiskās organizācijas parakstīt atklāto vēstuli par situācijas uzlabošanu bērnu rehabilitācijas jomā!

Tuvojoties Starptautiskajai bērnu tiesību aizsardzības dienai vēlamies vērtsies atbildīgajās instritūcijās ar atklātu vēstuli par situāciju bērnu ar īpašām vajadzībām rehabilitācijas jomā, aicinām gan bērnu vecākus, gan atbalstītājus, gan  citas nevalstiskās organizācijas pievienoties šai iniciatīvai un parakstīt atklāto vēstuli! Vēstuli līdz 27. maijam var parakstīt biedrības telpās Varžu ielā 3 ( No pirmdienas līdz ceturtdienai 16:00 – 20:00). Kopā mēs varam izdarīt vairāk.

Latvijas Republikas
Veselības ministrijai,
Labklājības ministrijai,
Nacionālajam veselības dienestam
Tiesībsargam


ATKLĀTĀ VĒSTULE.

    Latvijā ir vairāki simti ģimeņu, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, ar invaliditāti – šiem bērniem ir dažāda veida veselības traucējumi, kā rezultātā ģimenes gadiem ilgi cīnās par savas atvases funkcionālā stāvokļa uzlabošanu, taču regulāri saskaras ar valstiskā regulējuma problēmām veselības un rehabilitācijas jautājumos, ka rezulātā izkristalizējušās vairākas būtiskas problēmas, uz ko vēlamies norādīt.
⦁    Rehabilitācijas nozare ir ļoti sadrumstalota, ģimenes, kuru bērnam tiek noteikta invaliditāte, nonāk sistēmas ķīlnieku jomā – bērni ar īpašām vajadzībām, ar invaliditāti valsts apmaksātos ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus saņem, vadoties pēc tiem pašiem principiem, kā visi pārējie. Piemēram, bērniem ar īpašām vajadzībām, nav nekādas prioritātes, gaidot rindā uz pakalpojuma saņemšanu, noteiktais maksimālais nodarbību skaits neatšķiras no veseliem bērniem pieejamā. Respektīvi - bērns ar Bērnu celebrālo trieku ir spiests gaidīt mēnešus vai pat pusgadu, lai varētu apmeklēt valsts apmaksātu fizioterapeitu. Valsts apmaksāto nodarbību  skaits parasti ir 10, labākajā gadījumā 15. Tajā pašā laikā vēlamies norādīt, ka bērniem ar šādu diagnozi ar invaliditāti rehabilitācija ir nepieciešama nekavējoties, regulāri un nedrīkst tikt ierobežota. Bērni ar invaliditāti veselības un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai ir jāapkalpo prioritātā kārtībā pēc nepieciešamības, jo rehabilitācijas nozīme šo cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanai nav salīdzināma ar vesela cilvēka nepieciešamībām. Šobrīd bērnu ar īpašām vajadzībām, ar invaliditāti rehabilitācija būtībā ir nogrūsta uz vecāku un nevalstiskā sektora pleciem.
⦁    Ņemot vērā, ka rehabilitācijas pakalpojumu pircējs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk - NVD) un biedrībās regulāri nonāk ģimenes, kuras neapmierina saņemto pakalpojumu kvalitāte, rosinām NVD regulāri, vismaz reizi pusgadā izvērtēt pakalpojumu kvalitāti iestādēs, no kurām tiek pirkti rehabilitācijas pakalpojumi, tāpat rosinām šim mērķim pie NVD izveidot Nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi rehabilitācijas pakalpojumu izvērtēšanai.
⦁    Darbojoties nevalstiskajās, organizācijās regulāri nākas saskarties ar problēmu, ka nekur valstī, nevienā organizācijā nav apkopotas statistikas ne par dažādu slimību izplatību bērnu vidū, ne par nepieciešamo rehabilitācijas apjomu bērniem ar īpašām vajadzībām, ar invaliditāti, ne par potencioālo palīglīdzekļu lietotāju skaitu – respektīvi, neviena iestāde neveic slimo bērnu uzskaiti un neanalizē datus, tā rezulātā nav iespējams iegūt konkrētu informāciju par slimību izplatību, plānot iespējamos risinājumus veselības uzlabošanai utt.
⦁    Šobrīd absolūti nav sakārtota ģimeņu atbalsta sistēma, ja ģimenē ienāk bērns ar īpašām vajadzībām, ar invaliditāti. Reālā pieredze liecina – ja, piemēram, bērns nāk pasaulē ar iedzimtām veselības problēmām, viņš sākotnēji nonāk Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcā. Laikā, kuru viņš pavada slimnīcā, ar mazuli strādā dažādi speciālisti, taču, brīdī, kad bērns ir gatavs doties mājās, ģimene nesaņem praktiski nekādu ne konsultatīvu, ne praktisku atbalstu – tālākā bērna nākotne ir pašu vecāku rokās. Ņemot vērā, ka sākotnējais periods, ko ģimene pārdzīvo, uzzinot par bērna veselības problēmām, ir emocionāli smags, bieži vecākiem nav zināšanu, prasmju un spēka meklēt savam bērnam profesionālu, reāli nepieciešamu rehabilitāciju. Daudzi vecāki izvēlas izmēģināt iespējami daudz iespēju, meklē panaceju ārvalstīs, citi norobežojas un nedara neko, tādējādi bērna veselības stāvokli vēl pasliktinot. Mēs rosinām mainīt šo situāciju, izveidojot profesionālu palīdzības instrumentu vecākiem – rehabilitācijas un citu speciālistu komandu ārstu rehabilitologu vadībā, kas jau slimnīcas periodā proaktīvi uzmeklē ģimeni, sagatavo ģimeni dzīvei pēc slimnīcas, ilgstoši un regulāri seko līdzi bērnu ar īpašām vajadzībām veselības stāvoklim, uzņemas bērna rehabilitācijas vadību, sastāda individuālu rehabilitācijas plānu, konsultē vecākus par iespējām un nepieciešamo palīdzību bērna funkcionālā stāvokļa uzlabošanai. Šāds dienests varētu risināt arī problēmu ar vienotas datu bāzes trūkumu un veikt statistikas datu apkopošanu.
⦁    Tāpat vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka Invaliditātes likuma grozījumi uzliek par pienākumu pieaugušam cilvēkam ar draudošu invaliditāti regulāri sekot līdzi savam veselības stāvoklim, taču tas neaizstāv bērnu invalīdu tiesības – bērni zināmā mērā ir savu vecāku ķīlnieki, un viņu vajadzības pēc rehabilitācijas vecāki var piepildīt savas izpratnes un iespēju robežās, tāpēc rehabilitācijas atbalsta dienests, kas regulāri un ilgstoši uzrauga bērnu ar invaliditāti veselības stāvokli ir vēl jo vairāk nepieciešams, jo tas palīdzētu īstenot bērnu ar invaliditāti tiesību aizsardzību.
Mēs esam gatavi tikties ar Jums klātienē un pārrunāt šos priekšlikumus. Situācija bērnu ar īpašām vajadzībām rehabilitācijas jomā šobrīd diemžēl ir izkropļota, kā rezulātā notiek neefektīva šim mērķim atvēlētās naudas izmantošana, tiek kropļota sabiedrības izpratne par bērnu invalīdu vajadzībām un gan paši bērni, gan vecāki ir kļuvuši par situācijas ķīlniekiem, kam nemitīgi jāmeklē risinājumi un iespējas, lai nodrošinātu savam bērnam pienācīgu palīdzību, kura pēc būtības būtu jānodrošina valsts sektoram.

Pielikumā:    
Bērnu ar īpašām vajadzībām – invaliditāti vecāku un ģimenes locekļu paraksti uz 6 lapām
Rīgā, Latvijas Leļļu teātrī Kr. Barona ielā  16/18, 2015. gada 10. maijā.

\ atpakaļ